Maija ekspedīcija jūrā
Kamēr krastā romantiski ziedēja ābeles un pienenes (no 10. līdz 17.maijam), projekta darbinieki devās ekspedīcijā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kuģi Varonis A-90, kas izvadāja mūs pa Rīgas līci un Baltijas jūras atklāto daļu.
Darba plānā bija paredzēta gliemeņu Macoma balthica ievākšana biomarķēšanas vajadzībām, sānpelžu Monoporeia affinis ievākšana biotestēšanai, kā arī fitoplanktona paraugu ievākšana aļģu kultūru kolekcijas papildināšanai. Turklāt ievākti arī hidroloģiskie un hidroķīmiskie dati vides raksturošanai.
Tika veikta rūpīga plānošana un paraugošanai izvēlētas 3 stacijas atklātajā Baltijas jūrā un 15 stacijas Rīgas līcī.
Kuģošanai bija izvēlēti neparasti mierīgi laika apstākļi, tāpēc darbi ritēja raiti. Pirmajā dienā devāmies atklātajā jūrā un ievācām Macoma baltica paraugus pie Pāvilostas, kā arī divās dziļākajās stacijās (25-30m) Baltijas jūras piekrastē. Paraugu apstrādei kuģa kapteinis mums laipni ierādīja komfortablās karšu mājas telpas, kuras ātri vien tika pielāgotas laboratorijas vajadzībām. Bieži vien plašs novērotāju konsīlijs apsprieda projekta darbinieku pielietotās metodes.
Nākamās dienas pārmaiņus veltījām sedimentu paraugu ieguvei, sānpelžu šķirošanai, gliemeņu ievākšanai un hidroloģisko paraugu ieguvei.
Reizēm likās, ka zooplanktona paraugi ir izskaitāmi arī ar neapbruņotu aci, taču bieži vien to traucēja biezā migla.
Sānpelžu atlasīšana izrādījās neparasti piņķerīgs darbs un viss kuģa klājs pamazām pārklājās ar melniem dubļiem.
Pēc sānpelžu sķirošanas bija nepieciešama pamatīga pavasara rumulēšanās procedūra, lai noskalotu dziļjūras smalkos sedimentus no ūdensnecaurlaidīgajiem tērpiem.
Visas mūsu darbības skeptiski vēroja kuģa stjuarts, sak vai neizdosies visos šais dubļos atrast arī kaut ko noderīgu pusdienām. Patiesībā, šis tas jau arī atrodas. Dažs labs grēvis (Saduria entomon) izrādās arī tik liels, ka to varētu vārīt zupā.
Sedimentiem šai reisā tiek veltīts īpaši daudz uzmanības- tie tiek vākti, sijāti, šķiroti un pat griezti ripiņās, lai vēlāk no tiem izdalītu zooplanktona olas, datētu sedimentu vecumu vai ko nu kurais vēlas darīt.
Pēc sedimentu darbiem uz kuģa klāja paliek tik daudz smiltiņu, ka reizēm rodas vēlēšanās būvēt smilšu pilis. Diemžēl tas neveicas, jo dziļi jūras dzelmē smilšu graudi ir apaļi un pilis neturas kopā.
Smilšu graudi noslīpējas šķautnaini tikai piekrastes viļņu bangās. Tāpēc praktiskāk izrādās būvēt sapņu pilis.
Taču tas nekas, darbi ir padarīti un ekspedīcijas vadītājs var mierīgi noraudzīties uz kaujas lauku.
Bet krastā joprojām zied pienenes....
Teksta autors: Ingrīda Puriņa
Foto: Ieva Bārda, Evita Strode, Alla Ivakina, Ingrīda Puriņa
